Lai izskaustu korupciju un necaurspīdīgu
lēmumu pieņemšanu, Zatlera Reformu partijas (ZRP) valdes locekle Sandra Sondore
Kukule iecerējusi vērienīgu Latvijas ostu reformu, svētdien ziņoja TV3
raidījums "Nekā personīga".
Saskaņā
ar raidījuma vēstīto reformas mērķis ir izveidot Latvijas lielajām ostām
vienotu valsts pārvaldi. Cik lielu pastāvību saglabātu ostu valdes, vēl nav
nolemts, bet tām savi lēmumi būs jāsaskaņo ar Rīgu. Tas novērsīšot
necaurspīdīgu lēmumu pieņemšanu un mazināšot neveselīgo konkurenci, skaidroja
"Nekā personīga".
Kukule
klāstīja, ka Latvijas ostu darbību regulējošie likumi ir pieņemti pirms
daudziem gadiem un tagad tie būtu jāpārskata.
"Nekā
personīga" norādīja, ka pirms desmit gadiem ostu reformu centās veikt
Einara Repšes ("Jaunais laiks") valdība, bet cieta neveiksmi.
Patlaban politiskā situācija reformām ir labvēlīga. Valdībā nav ne Aivara
Lemberga Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), ne Ulda
Seska Liepājas partijas, ne arī kādas no Rīgā pie varas esošajām
partijām. Kā papildus argumentus ostu sistēmas pārbūvei Kukule piesauca Ventspils
domes opozīcijas deputātu sūdzības par Lemberga vadīto ostu un Amerikas
tirdzniecības palātas iebildumus par Rīgas brīvostas darbu.
"Ir,
protams, neformāli saņemtas kaut kādas ziņas vai iebildes gan par loģistikas
problēmām, gan par to, kādēļ atsevišķos terminālos kravas stāv ilgāk, nekā tas
būtu izdevīgi kravu pārvadātājiem, jo viņiem par katru dienu ir jāmaksā,"
raidījumam skaidroja Kukule.
Saniknots par Kukules plāniem ir
Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs un pilsētas vicemērs Andris Ameriks. Viņš
pauda viedokli, ka Kukulei trūkst zināšanu ostu jautājumos.
"Es gribētu teikt, ka ZRP
trūkst informācijas par to, kā vispār funkcionē ostas Latvijā. Tāpat no ostas
neviens ar helikopteriem nelido. Tāpat viss notiek caur pilsētu, ir
infrastruktūra līdzīgi kā tas ir arī citās ostās, gan Liepājā, gan Ventspilī. Līdz ar to es
vienkārši aicinātu jebkuru jaunu ideju nopietni pārdomāt. Varbūt arī deleģēt
attiecīgajiem ministriem savus pārstāvjus visās tajās ostās – Liepājā,
Ventspilī un Rīgā, lai viņi kādu brīdi pastrādā, lai viņi redz, kā tas reāli
dzīvē ir, kādas ir grūtības un kādas ir problēmas un pēc tam, kad jau tas ir
redzams un saprotams, tad arī nākt ar kādiem priekšlikumiem," klāstīja
Ameriks.
Kukule savukārt Amerikam nepiekrīta,
jo ar ostu likumiem viņa esot iepazinusies, strādājot par juridisko padomnieci
Vairai Vīķei Freibergai. Savukārt pāris mēnešu laikā pie ārlietu ministra
Edgara Rinkēviča apguvusi ārlietu jomu un saredz tai saikni ar Rīgas ostu.
"Nekā personīga" vēstīja,
ka ostu reformu īstenošana prasa laiku. Ja ZRP tās akceptēs, vēl būs jāiegulda
enerģija, lai pārliecinātu "Vienotību". Kukule nolēmusi negaidīt līdz
brīdim, kad ostas reformēs. Lai labāk izprastu ostu darbu no iekšienes, viņa
varētu kļūt par Rīgas brīvostas valdes locekli. Iespēja nokļūt ostā Kukulei
pavērusies, jo savas vietas zaudē ZZS virzīti cilvēki. Visticamāk, Kukules
deleģēšana ostā tiks uzticēta vides ministram Edmundam Sprūdžam, minēja
raidījums.
"Es saku, es pašlaik vēl
negribu uz to jautājumu atbildēt ar jā vai nē. Mēs esam skatījuši vairākas
kandidatūras," teica Sprūdžs.
Kukule ostas reformas pamatoja ar
nepieciešamību izskaust korupciju un ieviest visiem vienlīdzīgus noteikumus.
Raidījums gan uzsvēra - ja Kukule nokļūs ostas valdē, šie principi viņai būs
jāievēro arī pašai. Viņas dzīvesbiedra Guntara Kukula darījumu partneris
Gundars Kokarevičs pārvalda uzņēmumu "Veolia vides serviss", kas
brīvostā savāc atkritumus. Ostā savulaik ilgstoši strādājuši arī citi Kukula
līdzgaitnieki - Juris Šabašovs un Vladimirs Komogorcevs. Ja radīsies interešu
konflikts, Kukule no iecerētā amata esot gatava atkāpties.
Mērenāks par iecerēto reformu ir
bezpartejiskais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš vēl nav pārliecināts,
vai būtu jāmaina ostu pārvaldes struktūra. Pavļuts pauda viedokli, ka pirmais
darbs ir uzlabot ostu pārvalžu kandidātu profesionalitāti un veicināt lielāku
atklātību.
"Brīvostas tiek pārvaldītas
necaurspīdīgi, attiecīgi nesaprotami, ir ļoti maz informācijas," viņš
teica.
Latvijā ir desmit ostas – trīs
lielās un septiņas mazās.
Avots:
liepajniekiem.lv / BNS / 09.01.2012
|