Zemgales pierobežas
pagastos ar Norvēģijas atbalstu palīdz biznesa sākšanai un izaugsmei.
Piecos Zemgales plānošanas
reģiona pagastos – Aknīstē, Gailīšos, Aucē, Elejā un Neretā – pirmo reizi
cilvēkiem ir dota iespēja par simbolisku maksu sākt jaunu uzņēmējdarbību.
Proti, šajos pagastos ar Norvēģijas atbalstu ir sagatavotas un aprīkotas (tālrunis,
dators) biroja telpas biznesa ieceru sasniegšanai. Gailīšu pagastā pašvaldība
piedāvā arī telpas ražošanas vajadzībām – tās gan ir daļēji aizņemtas. Citos
pagastos par telpām glabātavai vai ražošanai pagasta pārvaldes piedāvā
vienoties atsevišķi. Ļoti svarīgi, ka nomas maksas par biroja telpu īri pirmajā
darbības gadā nav vai tā ir dažus santīmus liela. Līdzīgi kā ar saņemtajiem
pakalpojumiem. Projektu "Uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšana Zemgales
reģiona pierobežas teritorijās" kopā ar pašvaldībām un Norvēģijas
korporāciju "SIVA" īsteno Zemgales Plānošanas reģions.
Nauda nav vissvarīgākais
"Mēs šīs vietas
uzņēmējdarbībai saucam par biznesa dārziem, tomēr tās pilda tādas pašas
funkcijas kā pilsētās biznesa inkubatori, tostarp ļauj saņemt uzņēmējdarbībai
vajadzīgos pakalpojumus (piemēram, grāmatvedība, dažādas konsultācijas) bez
maksas. Zemgales Plānošanas reģiona mērķis, sākot šo projektu, bija piedāvāt
cilvēkiem sākt savu biznesu viņu dzīves vietā. Izvēlējāmies uzņēmējdarbības
ziņā nedaudz depresīvākas teritorijas Lietuvas pierobežā," norāda projekta
vadītāja Arta Kronberga.
Paskaidrosim, ka biznesa
dārza un biznesa inkubatora sūtība visā pasaulē ir ļaut uzņēmējam īstenot savu
biznesa ieceri "siltumnīcas" apstākļos, tostarp pirmos trīs darbības
gadus saņemt atbalstu par telpu īri un par citiem pakalpojumiem. P/s "JIC
Biznesa inkubators" projektu vadītājs Edgars Letinskis uzsver – naudas
atbalsts biznesa iesācējiem vien ir trešais svarīgākais nosacījums. Pirmajās
vietās atrodas iespēja sadarboties ar līdzīgiem uzņēmumiem un augt, kā arī
inkubatora personāla padomi, kas ļauj izvairīties no kļūdām. Biznesa inkubatori
un biznesa dārzi (laukos) rada arī jaunas darba vietas, tostarp pakalpojumu
sniedzējiem.
Latvijā biznesa inkubatori
plaši sāka veidoties pirms aptuveni trīs gadiem. Tas ir ļoti īss laika posms.
Piemēram, Skandināvijas valstīs šiem inkubatoriem ir vairāk nekā 40 gadu
pieredze, kuru ir svarīgi pārņemt.
Ar Norvēģijas atbalstu
īstenotajā projektā iesaistītās pašvaldības ir uzņēmušās saistības vēl desmit
gadus pēc projekta beigām piedāvāt telpas uzņēmējdarbības sākšanai.
Vispirms sniedz zināšanas
Parasti jaunie uzņēmumi
biznesa inkubatorā trīs darbības gadu laikā atsperas un tālāk spēj darboties
paši bez atbalsta. Projekta īstenotāji jau patlaban domā, kas šajos inkubatoros
darbosies pēc trīs gadiem. A. Kronberga: "Visos piecos pagastos atrodas
vidusskolas. Mēs sagatavojām biznesa interešu izglītības programmu, kuru skolā
ievieš ekonomikas mācības skolotājs. Pavisam šo programmu jau apguvuši 116
skolēni, bet 75 vēl turpina apgūt. Pavasara brīvdienās no šiem skolēniem
atlasīs 30 vismotivētākos, kuriem vienuviet sešas dienas zinības palīdzēs apgūt
pasniedzēji profesionāļi. A. Kronberga uzsver – skolniekiem būs savas zināšanas
jāparāda praksē. Piemēram, jāizveido mājas vietne vai jaunā produkta prototips.
"Mēs varam cerēt uz vietējiem jauniešiem, kurus būsim tik tālu motivējuši,
ka viņi, iespējams, būs izmācījušies augstskolā un atgriezīsies savā
pagastā," norāda projekta vadītāja.
Projekta sākumā – 2010.
gadā – 100 stundu uzņēmējdarbības kursos, ko piedāvāja projekta īstenotāji, no
pieciem pagastiem piedalījās arī 121 pieaugušais. Mācību noslēgumā katrs no
viņiem sagatavoja biznesa plānu. Patlaban viens no šiem cilvēkiem darbojas
Aknīstes biznesa inkubatorā, otrs izveidojis savu uzņēmumu Aucē, vēl kādi 30
turpina darboties savās zemnieku saimniecībās vai strādāt kā pašnodarbinātie.
Mazā pieredze dara
piesardzīgu
Lai uzņemtu biznesa
inkubatorā, ir jāsazinās ar kādu no vietējiem koordinatoriem vai p/s "JIC
Biznesa inkubators" projektu vadītāju Edgaru Letinski, jo projektā
iesaistītajiem uzņēmējiem padomus un praktisku atbalstu sniedz p/s "JIC
Biznesa inkubators". Šā uzņēmuma projektu vadītājs E. Letinskis: "Kad
cilvēki saistībā ar biznesa inkubatoriem vēršas pie manis, viņi nereti vaicā –
kad būs jāatdod nauda? Es atbildu – nebūs jāatdod tāpēc, ka valsts un
pašvaldības saņems nodokļu maksājumus, ja notiks uzņēmējdarbība. Tāpat nevajag
sākumā būt biznesa plānam. Vissvarīgākais, lai ir biznesa ideja un degsme to
īstenot. Mēs nesakām priekšā, ar kādu biznesu nodarboties, bet palīdzam
iecerēto īstenot." Kā šī palīdzība izpaužas? E. Letinskis norāda – tie ir
projekta apmaksāti tirgus pētījumi, atbalsts sertifikācijas, mārketinga un
prototipēšanas, kā arī citiem pakalpojumiem. Padomdevēji bez maksas palīdz arī
gatavot projektus ES fondu naudas saņemšanai. Tātad darbošanās biznesa dārzā
vai inkubatorā ir izdevīga, vērtējot no ļoti daudziem skatu punktiem.
Zemgales reģiona projektā
iesaistījušies arī 20 uzņēmēji, tostarp deviņi uz eksportu orientēti
komersanti, kas uz telpām biznesa inkubatorā nepretendē. Viņu jaunie produkti,
kurus "JIC Biznesa inkubators" palīdz virzīt tirgū, ir, piemēram,
čiekuru iedegas. Tie ir parasti Latvijas čiekuri, kas klāti ar parafīnu un
paredzēti kā ekoloģiskais kurināmais izmantošanai grilos. Atbalstu saņem kāds
galdnieks Bēnē, kura ražotos izstrādājumus uzstāda Latvijā un Lietuvā, kā arī
bērnu pārtikas produktu ražotājs.
Rosina darboties
Jans Grēvstads, Norvēģijas
vēstnieks Latvijā: "Biznesa inkubatoru izveide pierobežas teritorijās ir
viens no projektiem reģionālās politikas un ekonomisko aktivitāšu attīstības
prioritātē, kas no Norvēģijas skatpunkta ir ļoti svarīgs nosacījums jebkuras
valsts, tostarp arī Latvijas, līdzsvarotai un veiksmīgai attīstībai. Šis
projekts precīzi atbilst prioritātes noteiktajiem mērķiem palielināt
uzņēmējdarbības aktivitāti attālos reģionos. Mēs augstu vērtējam Zemgales
plānošanas reģiona kā reģionālās attīstības institūcijas centienus projekta
īstenošanā. Taču no donorvalstu puses esam apbēdināti par intereses trūkumu
inkubatoru pakalpojumu izmantošanā, tādējādi šīs telpas nav pilnībā noslogotas.
Mēs mudinām atbildīgās institūcijas turpināt darbu pie jaunu uzņēmumu
piesaistes un ceram, ka potenciālie jaunie reģionālie uzņēmēji saskatīs šajā
piedāvājumā labu sākumu savai uzņēmējdarbībai, kas rezultātā sniegtu labumu arī
vietējai pašvaldībai."
***
Aknīstē divi uzņēmumi
"Visticamāk, mūsu
pašvaldība piedāvāja potenciālajiem uzņēmējiem nosacījumus, kas cilvēkiem likās
pievilcīgi. Piemēram, pirmajā gadā par telpu īri nav nekas jāmaksā,"
norāda Aknīstes pagasta koordinators Andris Zībergs. Patlaban no sešiem
uzņēmumiem, kurus iecerēts piesaistīt inkubatoram Aknīstē, darbojas divi.
"Biznesa inkubators ir
laba lieta, tomēr laukos tam ir grūti iedzīvoties. Daudzi cilvēki pret visu
jauno tomēr izturas ar piesardzību. Es esmu gide. Vissvarīgākais guvums man
šķiet telpa un aprīkojums, kas ļauj veidot tūrisma maršrutus. Patlaban ir
iespēja, atliek vien darboties," norāda uzņēmēja Irēna Butkus.
Savukārt juridisko zinātņu
maģistre Gita Loča vispirms šā projekta laikā pabeidza uzņēmējiem paredzētās
mācības un tad izveidoja savu uzņēmumu. "Šo kursu laikā lektors Andris
Spulis rosināja mani sākt uzņēmējdarbību, izmantojot biznesa inkubatora
sniegtās iespējas. Kursu beigās aizstāvēju savu biznesa plānu, kuru patlaban
īstenoju. Atzīšos, ka doma par to urdīja jau sen, tomēr uzņēmumu nodibināju
vien pērn septembrī. Nodarbojos ar juridisko pakalpojumu sniegšanu Aknīstes
novadā. Manu pakalpojumu izmanto arī kaimiņu novada cilvēki. Esmu izveidojusi
vēl vienu darba vietu. Sāksim sniegt arī grāmatvedības pakalpojumus. Biznesa
inkubatora sniegtās iespējas ir liels atspaids uzņēmējdarbības sākšanai,"
tā SIA "Optimus G.A.L." īpašniece Gita Loča.
***
Gailīšos jau ražo eksportam
Gailīšos ražošanai
piešķirtajās telpās jau darbojas Tautas daiļamata meistare Maira Vīķe.
"Līguma slēgšana ar Vīķes kundzi ir iecerēta tuvākajā laikā," norāda
koordinatore Ieva Šomina.
M. Vīķe: "Šajās telpās
labprāt darbotos arī turpmāk vairāku iemeslu dēļ. Vissvarīgākais nosacījums man šķiet, ka
mēs esam iekļauti tūrisma katalogos un patlaban ir kur vest viesus.
Ārzemniekiem ļoti patīk vērot, kā notiek apģērba tapšanas process. Telpu
platība – vairāk nekā 100 kvadrātmetri – ir pietiekama mūsu produktu – dažādu
audumu, apģērbu – aušanai. Mēs līdz šim jau esam izpildījuši daudzus lielus
pasūtījumus, tostarp adījām cimdus NATO samitam, izpildījām
"Air Baltic" pasūtījumu. Patlaban aužam svārkus un karogu Ķeguma
novada korim. Pasūtījumi jau ir līdz maijam. Man ir ieceres uzņēmējdarbības
paplašināšanai. Patlaban darbojamies abi ar dēlu, tomēr nākotnē vajadzēs
papildu darbiniekus. Ir jāizveido arī vietne tīmeklī."
M. Vīķes šalles, cimdi,
zeķes un citi etnogrāfiskie un mūsdienu apģērba gabali pircējus jau ir atraduši
un atrod daudzās valstīs, tostarp pat Austrālijā.
Uzņēmējas darbošanās
nodrošina papildu ienākumus arī citiem pagasta cilvēkiem – patlaban pasūtījumu
izpildē piedalās pieci cilvēki.
***
Elejā gaida pakalpojumu sniedzējus
Elejas pagasta pārvaldes
vadītājs Leonīds Koindži-Ogli: "Eleja atrodas stratēģiski svarīgā vietā,
mums ir dzelzceļa mezgls un vairāki lieli lauksaimniecības uzņēmumi. Interesi
no cilvēkiem jūtam, tomēr saprotam, ka patlaban uzņēmējdarbību sākt nav tik
vienkārši. Sarunās jūtam, ka cilvēki ir piesardzīgi, nedaudz baidās no jaunā. Mēs
stāstām, ka biroja telpās nav jāuzturas desmit stundas dienā vai pat ik dienu.
Pirmajā gadā maksa par vienu kvadrātmetru ir 6,3 santīmi. Centīsimies
vienoties, lai telpas varētu izmantot arī pašnodarbinātie, piemēram,
apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji. Patlaban pagasta pārvalde var palīdzēt
arī ar glabātavas telpām. Ieinteresētos uzņēmējus savedīsim kopā ar
privātuzņēmējiem, kas piedāvā telpas ražošanai."
***
Projekta "Uzņēmējdarbības
aktivitātes veicināšana
Zemgales reģiona pierobežas
teritorijās" koordinatori
Aknīstes biznesa
inkubators. Aknīste, Skolas iela 7.
Koordinators Andris
Zībergs, tālr. 29441918, epasts: garsene.andris@navigator.lv
Auces biznesa inkubators. Auce,
Miera iela 29. Informācija pa tālruni 63745339, epasts: dome@dome.auce.lv
Gailīšu biznesa inkubators.
Gailīšu pagasts, Uzvara, Bauskas iela 2. Koordinatore Ieva Šomina, tālr.
63921958, 26591209, epasts: ieva_shomina@inbox.lv
Neretas biznesa inkubators.
Nereta, Dzirnavu iela 4. Koordinatore Laima Grebska, tālr. 29494419, 65176504,
epasts: grebska.laima@inbox.lv
Elejas biznesa inkubators.
Eleja, Dārza iela 5. Koordinators Rolands Koindži-Ogli, tālr. 29422235, epasts:
Rolands.Koindziogli@jelgavasnovads.lv
P/s "JIC Biznesa
inkubators". Jelgava, Peldu iela 7. Projektu vadītājs Edgars Letinskis,
tālr. 26326633, epasts: Edgars.Letinskis@jic.lv
Avots: www2.la.lv
/ 10.02.2011.
|