Vīngliemežu audzētāja Limbažu pagasta Virbotnēs Modra Puisīte, kura pirms 2 gadiem sadarbībā ar Bauskā izveidoto Vīngliemežu audzētāju biedrību iegādājās tūkstoti gliemju, pirmo reizi šķīrusies no pussimt gliemežu. Tie iemainīti pret tītariem.

Esam jau rakstījuši par baušķenieku aktivitātēm, pievēršot arī vidzemniekus vīngliemežu audzēšanai. Tika solīts tos iepirkt, veikt pirmapstrādi un eksportēt. Diemžēl Imanta Vītoliņa ieceres atvērt Olainē lielu pirmapstrādes ražotni nav īstenojušās. Arī Virbotņu saimniece šovasar bija plānojusi pirmo gliemežu partiju pārdot. Viņa pastāstīja, ka to skaits dubultojies, turklāt kāda daļa arī izlavījusies no aploka un aizbēgusi brīvā dabā.

- Neloloju cerības ar gliemežiem tikt pie lielas peļņas un īpaši neesmu meklējusi iespēju tos pārdot. Patlaban man radusies doma kādu daļu sava ganāmpulka nodot tūrisma un atpūtas kompleksā «Meža Salas» notiekošajai Praktiskās franču pavārmākslas skolai, ko vada francūzis Filipe Massone. Viņš gliemežus prot profesionāli pagatavot. Mans nolūks - ļaut latviešiem pamazām pieradināties pie šīs delikateses. Varbūt tad noiets nebūs jāmeklē ārzemēs, - teica M. Puisīte.

Sazvanījos ar Vīngliemežu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētāju Sanitu Rupkus Bauskā. Viņa solīja, ka tuvākajā laikā biedrības dalībnieku audzētie vīngliemeži nonāks Latvijas tirgū. Tā kā I. Vītoliņš savu ieceri par apjomīgu pārstrādi nav īstenojis, baušķenieki saviem spēkiem tomēr sākuši pirmapstrādi. - Šonedēļ iepirku pirmos 130 kg. Vīngliemežu audzēšana nav pārtraukta, un joprojām domājam tos arī eksportēt. Iepirksim gliemežus no biedrības biedriem, bet audzētājiem jākooperējas, jo transports jānodrošina pašiem. Vidzemē viņu ir maz, bet šogad ļoti aktīvi sarosījušies latgalieši. Esam ieguldījuši daudz darba šajā iecerē. Tiesa, Vītoliņš mūs iedzina strupceļā. Gaidot viņa ieceru īstenošanos, zaudējām daudz laika, bet nevaram apstāties pie pirmajām grūtībām, - viņa sacīja.

Gunita OZOLIŅA

Avots: auseklis.lv / 2012. gada 3. augusts