Četri saimnieki šonedēļ vērsās redakcijā ar savu bēdu stāstu, kurā vienojošais ir cilvēks, kas sevi dēvē par Edgaru Gailīti, viņa solītie traktori no Krievijas un noslēgtie līgumi, bet atšķirīgais – cilvēku samaksātās priekšapmaksas summas, traktora marka un termiņi, kad traktori jāatved.

Rutas stāsts

"Laukos, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, dzīvo mana māte, kurai darbiem piemājas saimniecībā ir vajadzīgs traktors. Mēs paši dzīvojam Rīgā. Pērn decembrī ielikām sludinājumu vortālos "ss.lv" un "draugiem.lv", ka pirksim par saprātīgu cenu traktoru "T– 25" un izskatīsim visus piedāvājumus. Mums piezvanīja cilvēks, kas sevi nosauca par Edgaru Gailīti un piedāvāja spēkratu atvest no Krievijas. Teicu, ka Krievijā tehnika ir dārgāka nekā Latvijā, jāmaksā arī muitas nodeva, bet viņš skaidroja, ka tehnika būšot no bankrotējušas saimniecības. Prata mūs pierunāt. Šis cilvēks mūs pierunāja arī samaksāt pusi no prasītās 1300 latu lielās traktora cenas. Pērn 22. decembrī noslēdzām līgumu, kurā kā piegādes beigu termiņš ir nosaukts šā gada 10. janvāris, bet traktoru mums solīja vēl pirms jaunā gada. Līgumu apstiprinājām Rīgā pie notāres Ivetas Žvīgures-Ģērmanes. Pēc Ziemassvētkiem sazvanījāmies un mums pieprasīja samaksāt 84 latus par stāvvietu uz robežas. Vēlāk, kad sazvanījāmies, šis Edgars Gailītis norādīja, ka traktors ir jau ceļā un drīz būšot mātes saimniecībā. Mēs kā muļķi viņam noticējām. Vēlāk viņu sazvanīt neizdevās. Kad katru reizi zvanījām no cita tālruņa numura, tad piegādes termiņi tika atlikti vispirms uz 20. janvāri un vēlāk uz 14. februāri. Iesniedzu pieteikumu policijā," stāsta rīdziniece Ruta Potapova.

Summas aizvien lielākas

Apkrāptie saimnieki secinājuši, ka, iespējams, viltus pārdevēja prasītās summas par traktoru aizvien pieaug. Daiga Apsīte no Druvienas un Santa Skuja no Svētes samaksāja Ls 1000, bet Guntis Šilbergs no Cēres – Ls 1500. G. Šilbergs turklāt pieprasījis traktora bildi un to arī saņēmis. Līgumā noteiktie traktoru piegādes termiņi visiem ir nokavēti. Interesanti, ka līgumā ir arī punkts – ja spēkratu nepiegādā noteiktajā termiņā, tad pārdevējs "rokas naudu" atmaksā dubultā apmērā.

Saimnieki vairākos vortālos ielika arī informāciju par to, ka cilvēks, kas sevi sauc par Edgaru Gailīti, ņem rokas naudu un nepilda solījumus. Visticamāk, publicētā personas koda dēļ šī informācija ātri vien izdzēsta. Kā stāsta S. Skuja, telefonsarunā E. Gailītis bijis vienaldzīgs par policijas iesaisti un sludinājumu vortālos publicēto ziņu, tomēr satraucies par plašsaziņas līdzekļu iesaisti. S. Skuja vērsusies arī Latvijas Zvērināto padomē (LZP) ar brīdinājumu par šā cilvēka apšaubāmo godprātību. Padomes izpilddirektore Vija Piziča uzsver – notārs apstiprina vien to, ka līgumu ir parakstījis konkrētais cilvēks, nevis līguma saturu. "Privātā kārtā slēgti darījumi ir divu cilvēku savā starpā slēgta vienošanās. Viņiem pašiem par šo vienošanos ir jāuzņemas atbildība", tā V. Piziča. LZP informācijas saņemšana no piekrāptajiem cilvēkiem nekādus pienākumus neuzliek, jo tas vēl neesot pierādīts.

Citi saimnieki "pārdevēja" runāšanu pa tālruni dēvēja par "muldēšanu" – viņa teiktajā vairāk esot fantāzijas un pļāpāšanas, nevis skaidru atbilžu.

Tirgotāji: visticamāk, krāpnieks

"Esmu dzirdējusi ne tādas lietas vien, turklāt darbojušies ir mūsu bijušie kolēģi," vakar norādīja traktortehnikas tirdzniecības firmas SIA "Silja" direktore Silva Jeromanova-Maura. Viņa vērš uzmanību, ka grūtajos laikos krāpšanai pievēršoties aizvien vairāk cilvēku. "Arī mēs esam saņēmuši rēķinus apmaksai par precēm, kuras neesam pasūtījuši. It kā neliels rēķins – 30 lati par kancelejas precēm, tomēr nepamatots," tā uzņēmēja. Traktortehnikas pircējiem viņa iesaka sadarboties ar firmām, kas Latvijā strādā jau ilgu laiku un par kuru reputāciju šaubu nav.

SIA "MTZ Serviss" Latvijā pārdod Baltkrievijā ražotos traktorus. Uzņēmuma valdes locekle Dzintra Medvedeva norāda – Krievijā traktori ir dārgāki nekā Latvijā, turklāt fiziskajai personai būtu sarežģīti uz valsts robežas kārtot muitas maksājumus. "Es kaut ko tādu vēl nebiju dzirdējusi. Kā pasakā! Vai tik šis cilvēks nav krāpnieks?" tā uzņēmēja.

Edgars Skulte, traktortehnikas pārdevēja SIA "Heta" menedžeris, norāda, ka zināmi arī gadījumi, kad saimniekiem sola uz saimniecību atvest lielu degvielas daudzumu un iepriekšējā dienā palūdz pārskaitīt maksu par transportu. Degvielu, protams, neatved.

Iespējami tiesu darbi

Zvērināta advokāte Sarma Dūce, komentējot slēgtos līgumus, skaidro: "Ja vērtējam krimināltiesiskā aspektā, tad iespējama krāpšana vai piesavināšanās. Krāpšanu konstatē, ja pierāda, ka līguma slēgšanas brīdī pārdevējs zinājis, ka viņš līguma nosacījumus, šajā gadījumā spēkratus, nepiegādās. Ja pārdevējs izmeklēšanā pierāda, ka viņš naudu ir ņēmis, preci nav atvedis, bet tas noticis no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, tad piemēro krāpšanas pantu. Protams, ja pircēju nauda netiek atdota. Tomēr, ja darīts viss iespējamais, lai preci piegādātu, tad tiesa pārdevēju var attaisnot," norāda S. Dūce. Savukārt civiltiesiskā atbildība pārdevējam saglabājas vienmēr. S. Dūce sola palīdzēt saimniekiem, ja viņi lems par civilprasības iesniegšanu tiesā. Par civilprasības iesniegšanu valsts nodeva no pirmajiem Ls 1000 ir 15%, bet no summas, kas lielāka par Ls 1000, – 2,5%.

Valsts policijā divu dienu laikā nevarēja atbildēt, vai ir saņemtas ziņas par Edgara Gailīša darbību. Tāpat policija nekomentēja, kādas tendences vērojamas noziegumiem, kas saistīti ar krāpšanu.

Saimniekiem pēdējais traktoru piegādes termiņš, kuram viņi paši netic, ir noteikts 14. februāris. Tālāk varētu sekot tiesāšanās, jo līgumos ir uzrādīts gan "pārdevēja" personas kods, gan arī viņa dzīvesvieta. Ja vien pase nav viltota. Traktoru pārdevējs vakar uz nevienu no redakcijā saņemtajiem trīs tālruņa numuriem neatbildēja.

Autors: Uldis Graudiņš.

Avots: www2.la.lv / 12.02.2011.