KP konstatēja, ka uzņēmumi apmainījušies ar informāciju par to saimniecisko darbību, vistu olu ražošanu, kā arī par vistu olu realizēšanu gan Latvijas teritorijā, gan ārpus tās. Tā, piemēram, karteļa dalībnieki snieguši viens otram datus, kas ļauj noteikt olu realizācijas apjomus un ražošanas izmaksas, informāciju par eksporta organizācijas detaļām un īpašuma apdrošināšanu.

Šāda rīcība ievērojami pārsniedz atļautai patstāvīgu uzņēmumu sadarbībai pieļaujamo, kā arī nav attaisnojama ar "Balticovo" vēlmi nodrošināt ievērojamā "Daugavpils putni" un "Madona" parāda atmaksu, jo šādiem mērķiem paredzēti citi tiesiskie mehānismi.

Slepenā sadarbība ļāva uzņēmumiem prognozēt vienam otra rīcību, attiecīgi veidot savus plānus un tādējādi labāk piemēroties tirgus apstākļiem, nostiprināties tirgū, nesamazinot cenas par labu patērētājiem. Pārkāpuma rezultātā karteļa dalībnieki varēja efektīvi pasargāt savu tirgu no jaunienācējiem un ierobežot citu olu ražotāju iespējas attīstīties.

"Madona" un "Balticovo" pārkāpumā bijušas iesaistītas vismaz no 2006.gada marta līdz 2008.gada maijam, savukārt "Daugavpils putni" vismaz no 2006.gada augusta līdz 2008.gada janvārim.

Patlaban KP jau ir saņēmusi iesniegumus no "Daugavpils putni" un "Balticovo", jo abi uzņēmumi izteikuši vēlmi slēgt administratīvo līgumu (izlīgumu), lai izbeigtu tiesisku strīdu par KP lēmumu.

Konkurences likuma izpratnē, sākot no 2009.gada 29.jūlija, visi trīs uzņēmumi uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku (tajos izšķirošu ietekmi īsteno SIA "BCO"), savukārt "Daugavpils putni" un "Madona" par vienu tirgus dalībnieku uzskatāmas jau kopš 2005.gada 24.oktobra (abos uzņēmumos izšķiroša ietekme bija SIA "Bolnis").

Lietu KP ierosināja pēc pašiniciatīvas pēc olu tirgus uzraudzības laikā iegūtās informācijas.

Par līdzīgu pārkāpumu - aizliegtu informācijas apmaiņu - šie paši uzņēmumi, kā arī vēl astoņi citi vistu olu ražotāji tika sodīti jau 2004.gadā. Toreiz pārkāpums izpaudās, attiecīgajiem olu ražotājiem Latvijas Olu ražotāju asociācijas sapulcēs apmainoties ar informāciju, apspriežot vistu olu realizācijas cenu palielināšanu un rīkojoties atbilstoši asociācijas sapulcēs iegūtajai informācijai.

Saskaņoto darbību mērķis bija olu realizācijas cenu palielināšana un noturēšana vienā līmenī, likvidējot risku, kas nenovēršami rastos, ja katrs olu ražotājs cenu palielinātu atsevišķi. Rezultātā tirgus nevarēja pašregulēties, tika ietekmēta olu tirdzniecības sistēma, kā arī deformēts cenu līmenis, liekot patērētājiem pārmaksāt. Šis KP lēmums stājās spēkā pēc Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 8.oktobra sprieduma.

Kā liecina LETA arhīvs, KP 2004.gadā pēc vairāk nekā gadu ilgas lietas izmeklēšanas ieguvusi pierādījumus un konstatējusi, ka starp Latvijas olu ražotājiem laika posmā no 2002.gada jūlija līdz 2003.gada aprīlim ir pastāvējusi karteļa vienošanās par vistu olu cenu noteikšanu, kas ir aizliegta saskaņā ar Konkurences likuma normām.

KP par konstatētajiem pārkāpumiem naudas sods piemērots 11 olu ražotājiem par 44 096 latiem.

KP pārbaudi par olu realizācijas tirgu Latvijā uzsāka 2003.gada gada maijā pēc presē izskanējušās informācijas par olu ražotāju uzņēmējsabiedrības "Balticovo" lēmumu paaugstināt vistu olu cenu par vienu santīmu desmit olām.

Lai pircēji nepārtrauktu pirkt "Balticovo" ražotās olas, dodot priekšroku lētākām citu uzņēmējsabiedrību ražotajām olām, lielākais olu ražotājs, kuram pieder aptuveni 50% Latvijas olu tirgus, ieteicis visiem Latvijas Olu ražotāju asociācijas biedriem paaugstināt vistu olu cenas, tādējādi ietekmējot vistu olu ražošanas uzņēmējsabiedrības Latvijā.

Lietas izskatīšanas gaitā KP veica pārbaudes Latvijas Olu ražotāju asociācijā un olu ražošanas uzņēmumos - "Balticovo", "Co Priedes", "Daugavpils putni", "Madona", "Mārupes lauksaimniecības centrs", "Nīckrasti", "Ogres putni", zemnieku saimniecībā "Rasas", "Palsa", zemnieku saimniecībā "Sebri", "Sigunda 2"un "Vistako". Minētie uzņēmumi no 2002.gada jūlija līdz 2003.gada maijam piedalījušies vairākās Latvijas Olu ražotāju asociācijas sapulcēs.

KP toreiz ieguva pierādījumus, ka regulāro tikšanos viens no mērķiem bija panākt vistu olu cenu paaugstināšanu un likvidēt risku, kas nenovēršami rastos, ja katra uzņēmējsabiedrība atsevišķi paaugstinātu olu cenas.
Avots: Latvijas reitingi / LETA / 10.01.2010