|
Par zaļo enerģiju
maksājam dārgi, bet kopējais maksājumu apjoms par to ir mazāks nekā dabasgāzes
koģenerācijas stacijām.
Tas izriet no enerģētikas
eksperta Jura Ozoliņa apkopotajiem datiem. Tā kā skaidri dati par to, cik
Latvijas patērētājiem izmaksā tā saucamā zaļā enerģija no atjaunīgajiem
energoresursiem, cik dabasgāzes koģenerācija un cik daudz no šiem maksājumiem
saņem katras konkrētās stacijas īpašnieki, nekur neparādās, tad J. Ozoliņš,
kurš Latvenergo tīkla uzņēmumu Augstsprieguma tīkls un Centrālie
elektrotīkli sistēmas vadības centrā nostrādājis teju 30 gadu, šos datus
ir centies patērētājiem uzskatāmi parādīt. Ne visi šiem aprēķiniem
nepieciešamie dati ir publiski pieejami regulatora mājaslapā vai citur, tāpēc
J. Ozoliņš savus aprēķinus veicis, analizējot arī a/s Latvenergo koncerna
gada pārskatus. Viņš norāda, ka skaitliskā ziņā šiem datiem ir iespējama
neliela neprecizitāte, taču kopējai tendencei tie atbilstot.
Pašlaik Latvijas sabiedrībā
nereti dominē viedoklis, ka zaļā enerģija ir ļoti dārga, tāpēc tās ieviešana
kaitē Latvijas tautsaimniecībai. Šie dati parāda, ka zaļās enerģijas ražošanai
no patērētāju maciņiem maksājamā atbalsta summa latos par vienu megavatstundu
(MWh) tiešām ir visaugstākā – uz 2012. gadu tā lēsta 97 Ls/MWh apmērā pie
elektrības tirgus cenas 35 Ls/MWh. Taču elektrības patērētāju rēķinā maksājumi
zaļai enerģijai ir salīdzinoši daudz mazāki nekā maksājumi izkliedētai gāzes
koģenerācijai un lielajiem Latvenergo piederošajiem TEC, kas pēc MK
noteikumiem saņem maksājumus par uzstādīto jaudu.
Pieņemot, ka vienas
Latvijas mājsaimniecības elektrības patēriņš gadā varētu būt ap 2500 kWh, kas
pēc pašreizējiem tarifiem izmaksā teju 240 latus, tad no šīs naudas zaļās
enerģijas stacijām aiziet vien 5,73 lati, kamēr lielajām gāzes stacijām – 17,43
lati. «Protams, ka mums ir vajadzīgas lielās elektrības stacijas, lai mēs
nodrošinātu savu energoapgādes bilanci un mums būtu savas drošības rezerves.
Šie maksājumi gāzes stacijām un zaļai enerģijai ir maksa par Latvijas
energoapgādes sistēmas drošību kopumā,» tā J. Ozoliņš, piebilstot, ka šīs
maksājumu proporcijas no Latvijas patērētājiem nevajadzētu slēpt, kā tas līdz
šim nereti ir noticis. Atbalsta maksājumi gan gāzes, gan zaļās enerģijas
stacijām elektrības rēķinos parādās kā obligātā iepirkuma komponente (OIK), ko
regulators ik gadu pēc aktuālajiem datiem pārrēķina uz 1. aprīli. Pašlaik OIK
elektrības tarifā veido 1,17 santīmus/kWh.
Autore: Līva Melbārzde
Avots:
db.lv / 2012. gada 8. marts
|
