«Dzīvē jau tā ir – strādā zemnieki, bet svinībās piedalās ministri,» saimniecībā «Mežacīruļi» atklājot biogāzes elektrostaciju, sacīja Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Mareks Savickis, kurš Latvijā uzturas darba vizītē un kopā ar Latvijas kolēģi Jāni Dūklavu šodien apmeklēja Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecību.

J.Dūklavs biogāzes atklāšanas pasākumā Vijai un Jurim Cīruļiem vēlēja «ilgu un raženu darbu mūsu laukos».  Savukārt viņa kolēģis no Polijas, kur veiksmīgi strādā jau vairākas līdzīgas ražotnes, atzinās, ka vēl nevienā biogāzes elektrostacijā nav pabijis. Viņš pauda pārliecību, ka «atnāks tādi laiki, kad zemnieki ar savu smago darbu varēs arī nopelnīt».

«Mežacīruļu» saimnieks J.Cīrulis neslēpa, ka šī diena ir ļoti būtisks moments saimniecības attīstībā. Zemnieks paldies vārdus teica gan tiem, kas viņu sapratuši, noticējuši šai idejai un palīdzējuši, gan tiem, kas nesaprata un nenoticēja, bet «arī nemaisījās».

Zaļenieku saimniekus sveica arī LLU mācību un pētījumu saimniecības «Vecauce» vadītāja Iveta Grudovska, kuras vadībā kopš 2008.gada strādā Latvijā pirmā un Baltijā otrā biogāzes ražotne, kas kā izejvielas izmanto kūtsmēslus un enerģētiskos kultūraugus. Kā ziņots, LLU saimniecībā ražotnes elektroenerģijas jauda ir 260 kilovati. «Man ir patiess prieks par vēl vieniem dullīšiem!» labsirdīgi sacīja I.Grudovska. Viņa smēja, ka vēlējusies kolēģiem dāvanā atvest sirdszāles, jo, kaut arī «sunim ir pārkāpts, vēl atlikusi aste» – iecerētās maksimālās megavata jaudas sasniegšana būšot atkarīga no veiksmes.

Piebilstams, ka «Mežacīruļu» biogāzes ražotne testa režīmā sāka strādāt jau pagājušā gada nogalē, bet maksimālo viena megavata jaudu tā vēl nav sasniegusi. Ar biogāzi tiek darbināti divi no trīs elektromotoriem. Pašlaik to jauda ir 550 kilovatstundu. Koģenerācijas procesā iegūto elektrību saimniecība iepludina «Latvenergo» tīklos, un uzņēmums zemniekiem par katru kilovatstundu patlaban maksājot nepilnus 13 santīmus. Savukārt siltumu saimniecība izmanto tehnoloģiskajā procesā, bet nākotnē, kā atklāj saimnieki, ar to domāts apsildīt arī dzīvojamo māju.

Vēl ap 60 tūkstošiem latu saimniecībai izdosies ieekonomēt, jo vairs nebūs jāpērk minerālmēsli lauku mēslošanai. Ražotnes biogāzes reaktors darbojas ar pašu saimniecībā izaudzēto kukurūzu un kūtsmēsliem, kas pēc izrūgšanas pārtop augstvērtīgā mēslojumā, turklāt pazudusi arī smaka.

Lai uzceltu biogāzes elektrostaciju, pēc ilgākas baņķieru pārliecināšanas Cīruļu ģimene Latvijas Hipotēku un zemes bankā saņēma 1,8 miljonu latu aizdevumu, ieķīlājot visu saimniecību. Projekts sākts 2008.gadā, «Mežacīruļi» tam saņēmuši arī 690 tūkstošu latu ES atbalstu.   

Kā ziņots, projektu saimniecībā īstenoja SIA «MC Bio», kas izveidota uz «Mežacīruļu» bāzes. Tajā nodarbināti astoņi strādājošie, bet vadība uzticēta dēlam Oskaram Cīrulim. Saimniecības pamatnodarbošanās ir lopkopība – tajā ir ap 600 liellopu liels ganāmpulks, audzē graudus, rapsi un lopbarības kultūras, kopā apsaimniekojot 700 hektāru zemes.

Šodien atklāšanas brīdī Biogāzes asociācijas šefs Andis Kārkliņš sacīja, ka no aptuveni 60 uzņēmējiem, kas saņēmuši kvotas biogāzes elektrostaciju būvniecībai, patlaban uzceltas un darbu sākušas vien divas – uz atkritumu izgāztuves bāzes veidotā Valmieras pusē, kā arī tagad Zaļeniekos. Viņš apgalvoja, ka līdz šīs vasaras vidum līdz elektrības ražošanai varētu tikt vēl sešas, septiņas biogāzes ražotnes.

Avots: zz.lv / Edgars Kupčs/ 25.03.2010