Tā kā šogad kooperatīvā tika atklāta modernākā atjaunotā lokomotīve, pasākuma oficiālā daļa, kurā tika paziņoti konkursa «Zelta rapsis» 25 dalībnieki un uzvarētāji, norisinājās uz iztēlota vilciena, kas piestāja septiņās pieturās. To nosaukumi radīti no «LATRAPS» burtiem: Lepnums, Apņēmība, Ticība, Racionalitāte, Attīstība, Perspektīva un Spēks.

Stacijas «Apņēmība» vadītājs kooperatīva izpilddirektors Edgars Ruža uzsvēra, ka pirms teju desmit gadiem, izveidojot «Latraps», vairāki zemnieki apņēmāmies kaut ko izdarīt – sakārtot lauksaimniecības nozari tā, lai varētu par to lepoties. Kooperatīvs deviņos darbības gados ieguvis simtiem biedru un audzis attīstībā, tādēļ, pēc E.Ružas teiktā, apņemšanās nu rāda darba augļus, par ko var tiešām lepoties. «Šajā laikā vajadzīga nenormāla apņēmība – lai izturētu, sasniegtu nospraustos mērķus un ietu uz priekšu, pārkāpjot grūtībām,» runā teica izpilddirektors, apgalvojot, ka nākamsezon kooperatīvs «apņēmies strādāt ar vēl lielāku atdevi, lai sasniegtu augstākas virsotnes un nokļūtu līdz pārticībai».

Pēc visu 25 laureātu nosaukšanas specbalvas vairākiem rapšu audzētājiem pasniedza atbalstītāju pārstāvji, kam sekoja pirmo trīs vietu – ekonomiski efektīvāko audzētāju – paziņošana. Trešo ieguva zemnieks Sergejs Virts, kura saimniecība atrodas Saldus pusē. Viņam balvu pasniedza lauksaimnieks Jānis Kaņeps, kas Tērvetes apkaimē visefektīvāk rapšus audzējis pirmajā «Zelta rapša» norises gadā pērn, kad tika atzīts par uzvarētāju.

Savukārt par konkursa līderiem kļuvuši Jelgavas novada zemnieki. Otrajā vietā palikusi SIA «Delaferma», kuras vadītāju sveica Lauku atbalsta dienesta Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds. Savukārt konkursa vērtētāju pārstāve Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne profesore Irina Pilvere paziņoja ekonomiski visefektīvāko jeb «zelta rapša» audzētāju, skaļām ovācijām ļaujot sveikt Sesavas pagasta saimniecības «Rudeņi» saimnieku Tomu Knopi. Viņš atzina, ka lielākais paldies pienākas saimniecības agronomei, kuras gādībā izdevies iegūt tik labu rapšu ražu.

I.Pilvere piebilda, ka viņu priecējis fakts, ka arī šosezon dažam zemniekam izdevies iegūt piecas un pat sešas tonnas rapšu no hektāra. Taču kā ne tik pozitīvo neslēpa, ka rapšu cena šogad ir būtiski zemāka nekā pērn. Rēķinot bruto segumu, kas ir konkursa uzvarētāja noskaidrošanas pamatā, galvenie rādītāji ir ražas apjoms, audzēšanas un novākšanas izmaksas un cena, par kādu rapšus pārdod. Diemžēl šogad bruto segums bijis vidēji trīs reizes zemāks nekā pērn, ko visvairāk ietekmējušas augstās izmaksas un zemā cena par ražu.

Jāpiebilst, ka pēc konkursa uzvarētāju paziņošanas vairāki simti pasākuma viesu ballēšanos turpina pie bagātīgi klātiem galdiem, kā arī dejās dzīvās mūzikas pavadījumā LLU aulā.

Avots: zz.lv / Edgars Kupčs / 27.11.2009