Ziema šogad bija diezgan barga, bet ziemāji ir ļoti labi pārziemojuši. Kaut veidojas labas ražas gads, viss kaut kas vēl var notikt - agrākos gados ap šo laiku bijuši lieli sali. Tā piesardzīgi vērtē Modris Villa, Rundāles novada Svitenes pagasta zemnieku saimniecības «Zemgaļi» īpašnieks.

Pagājušajā pavasarī ziemāji nosala, jo naktī spēcīgi piesala un augus stipri izcilāja. Faktiski visu vajadzēja pārsēt. Vēlāk nožēlots, kas atstāts. Rapšos izplatījās balandas, kuras minētajā kultūrā nav iespējams apstādināt. Pērn zemnieks pārliecinājās, ka vācu zemes ziemas kviešu šķirnes neder mūsu mainīgajiem laika apstākļiem. Vislabākās ir Skandināvijas, Krievijas un, protams, Latvijas kultūras, piemēram, Stendes selekcijas stacijas izveidotais ‘Fredis'.

«Zemgaļos» ziemas rapši un kvieši iesēti aptuveni 600 hektāros. Pagājušajā gadā daudz lauku - 200 ha - dziļirdināti, iespējams, tāpēc pašlaik uz tīrumiem nav daudz virsūdeņu. «Kā atnāks kārtīgs pavasaris, uzreiz varēs strādāt uz lauka. Pašlaik esam ieņēmuši «zemo startu». Līdzko atjaunosies veģetācija, sāksim virsmēslošanu ar slāpekli un pavasara sēju,» stāsta saimnieks. Visa «Zemgaļu» tehnika tam jau ir gatava.

Augkopības speciāliste Ieva Litiņa no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas konsultāciju biroja precizē, ka vides jutīgā teritorijā (bijušie Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajoni) laukaugu mēslošanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 33 (spēkā no 26.01.2011.): @ mēslošanas līdzekļus neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes; @ laikā no 15. novembra līdz 15. martam neizkliedē nekāda veida kūtsmēslus, laikā no 1. novembra līdz 15. martam neizkliedē minerālmēslus.

Pašlaik iespējama augsnes cilāšanās, naktī piesalstot, bet dienā temperatūrai paaugstinoties, apstiprina I. Litiņa. Zeme vēl nav pilnībā atkususi un virsūdeņi uzsūkušies. Tomēr aukstais gadalaiks ir beidzies, un jau var redzēt, kā pārziemojušas ziemas kultūras. Skats pašlaik ir optimistisks. Pretēji diviem pēdējiem gadiem, rapši un kvieši pārziemojuši salīdzinoši labi. Lai gan sniegs rudenī uzsniga uz nesasalušas zemes, tomēr augsnes virskārta vēlāk sastinga. Sniega sega nebija bieza, bet tā spēja pasargāt augus ilgstošajā mīnuss 20 līdz 25 grādu salā. Vietās, kur balto seģeni nopūta, varētu būt lokāli bojājumi.

Tā kā rudens bija garš un silts, izauga liela augu zaļā masa. Tā varētu veicināt izsušanu un sniega pelējuma veidošanos. Sniega nebija daudz, un tagad uz laukiem neuzkrājas ūdens, izņemot tur, kur ir meliorācijas sistēmu defekti. Šajā pavasarī nav lielas nozīmes, vai sējumi ir smagās, vidējās vai vieglās augsnēs.

Ziemāji sāk veģetāciju jeb atsāk augt, kad pilnībā atkususi augsne un diennakts vidējā gaisa temperatūra ir ap plus sešiem grādiem. I. Litiņa 19. martā, apsekojot laukus, jaunās baltās saknītes vēl neatrada. Tas nozīmē, ka veģetācija vēl nav atsākusies. Gaisam sasilstot līdz minētajai temperatūrai, droši vien tas notiks nākamnedēļ. Ja zemnieki izdarīs visu, kas atkarīgs no viņiem pašiem, pašlaik ir priekšnosacījumi, lai šogad būtu labas ražas, pārdomās dalījās augkopības speciāliste.

Ziemāju apsekošana pavasarī, lai novērtētu pārziemošanu, ir katra saimnieka atbildība un uzdevums. LLKC masveida apskati neveic, jo tas saistīts ar transporta izmaksām. Taču tas jebkurā laikā iespējams kā maksas pakalpojums. Pārbaudot sējumus izlases veidā, iestāde gan sniedz informāciju Zemkopības ministrijai par vispārējo situāciju reģionos. Atsākoties veģetācijai, Valsts augu aizsardzības dienesta Prognožu dienests apseko kultūras un sniedz informāciju par slimību un kaitēkļu izplatību. Par to var izlasīt iestādes mājaslapā.

Avots: bauskasdzive.lv / Kristīne Straujā / 21.03.2012