Zemnieki ir optimistiski par iespēju panākt labākus Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumus Latvijai un citām Baltijas valstīm, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes locekle Agita Hauka.

Zemnieki turpina aktivitātes savu interešu lobēšanai, un šajā jautājumā Baltijas valstis darbojas kā vienots bloks, norādīja LOSP pārstāve.

Maija sākumā Jūrmalā un Kauņā notiks konferences ar 12 valstu lauksaimnieku dalību. Šajā un citos pasākumos tiks turpināts izskaidrojošs darbs par Latvijas un pārējo Baltijas valstu lauksaimnieku situāciju.

Kā atzina Hauka, patlaban tiek plānotas arī nākamās aktivitātes, kas plānotas jūnijā, septembrī, oktobrī, tostarp pasākumi varētu notikt arī Beļģijas galvaspilsētā Briselē, kurā koncentrējušās galvenās ES institūcijas.

LOSP pārstāve neizslēdza, ka gadījumā, ja zemnieku prasībām nebūs dzirdīgas ausis, varētu tikt īstenotas arī tādas protesta akcijas kā robežu bloķēšana, tomēr tiek cerēts, ka tik tālu nenonāks.

Kā ziņots, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) janvārī sāka veidot budžetu aktīvai lobēšanai par taisnīgiem ES tiešmaksājumiem. Kopš kampaņas sākuma asociācijas kontā ieskaitīti 12 000 latu, un ir sākts darbs pie lobēšanas un sabiedrisko attiecību kampaņas izstrādes.

LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs norādīja, ka jau patlaban lauksaimnieku organizāciju virzītie pārstāvji īsteno virkni nozīmīgu lobēšanas aktivitāšu.

«Lai arī gan Latvijas, gan Eiropas politiķu un ierēdņu izpratne par nevienlīdzīgo Baltijas lauksaimnieku situāciju ES pakāpeniski pieaug, lobēšanas un sabiedrisko attiecību darbs ir aktīvi un sistemātiski jāturpina, vēršot to plašumā. Lauksaimnieku ziedotie līdzekļi tiks izmantoti tikai iepriekšminētajiem mērķiem dažādu administratīvu un tehnisku izmaksu segšanai, un LLKA mājaslapā būs pieejama regulāri papildināta izdevumu atskaite, kā arī ziedotāju saraksts,» sacīja Krievārs.

Platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.

Avots: zz.lv / LETA / 26.04.2012