Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) ir sašutusi par Konkurences padomes pagājušā nedēļā veiktajām pārbaudēm SIA Latvijas Piens, kas apvieno lauksaimniecības kooperatīvus kopīgai zemnieku piena pārstrādes rūpnīcas būvniecībai.

Vienlaicīgi pārbaudes tika veiktas arī Latvijas piens dibinātāju - kooperatīvu Trikāta KS un Piena partneri KS - birojos. «Kārtējo reizi ir pierādījies, ka vārdos gan deputāti, gan ierēdņi atbalsta kooperāciju, bet darbos tiek pierādīts pretējais. Brīdī, kad zemnieku kooperatīvi sāk veidoties par spēcīgiem konkurentiem privātajiem uzņēmumiem, valsts nevis atbalsta zemnieku iniciatīvu, bet gan, gluži pretēji, izrāda savu neuzticēšanos un cenšas atrast kļūdas un pārkāpumus. Uzskatām, ka ierēdņiem būtu jārūpējas par labvēlīgās vides radīšanu vietējiem ražotājiem, bet tie uzņēmumi, kas  ieved un izplata citu valstu ražojumus, būtu vairāk jākontrolē,» uzsver LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. 

 Kā norāda viens no zemnieku projekta virzītājiem, kooperatīva Trikāta KS direktors Raimonds Freimanis, tad nav saprotama šāda Konkurences padomes interese par SIA Latvijas Piens un tā dibinātājiem. Vairāku kooperatīvu apvienošanās kopīgai attīstībai ir normāla prakse visā Eiropā. «Uzsvēršu, esam apvienojušies atklāti, lai kopā pārstrādātu savu biedru saražoto pienu tepat Latvijā. Arī konkurences likumdošanu ar savu apvienošanos nepārkāpsim, jo saskaņā ar plānotajām jaunās rūpnīcas pārstrādes jaudām tirgus daļa Latvijā nepārsniegs pat 15%. Jāņem vērā, ka jaunajā rūpnīcā produkciju ražosim eksportam,» tā R. Freimanis. LLKA uzsver, ka Skandināvijas valstīs konkurences likumdošana ir daudz labvēlīga kooperatīvu attīstībai nekā Latvijā. Tā, piemēram, pazīstamais Somijas piena kooperatīvs Valio ir lielākais piena pārstrādes uzņēmums Somijā, un tā tirgus daļa ir 80% no visa Somijas piena produktu tirgus. Uzņēmumu 1905.gadā dibināja ar mērķi veicināt piena produktu eksportu un tā biedri ir 17 piena kooperatīvi (10 250 zemnieki). Valio pieder pārstrādes uzņēmumi vairākos Somijas reģionos. Arī Dānijas kooperatīvam Arla Food tirgus daļa Dānijā veido 93 %.

Latvijas likumdošana paredz, ka atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām maksimāli pieļaujamā tirgus daļa ir 15%  - ja tā nodarbojas ar biedru saražotās produkcijas realizāciju, un 20% - ja tā nodarbojas ar biedru saražotās produkcijas pārstrādi un realizāciju. Jau 2010.gada sākumā LLKA ir aicinājusi Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju un Konkurences padomi nodrošināt Latvijas lauksaimniecības kooperatīviem nosacījumus, kas būtu līdzvērtīgi citu Eiropas Savienības dalībvalstu konkurences regulējumiem, nosakot, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām maksimāli pieļaujamā tirgus daļa Latvijā neatkarīgi no tā darbības veida ir 40%. Diemžēl atbalstu no valsts iestādēm šī iniciatīva nav saņēmusi. Skandināvijas pieredze ir pierādījusi, ka kooperatīvu apvienošanās gadījumā ieguvēji ir ne tikai zemnieki, bet arī patērētāji, kuriem tiek nodrošināta kvalitatīva un drošas izcelsmes pārtika, turklāt šāds saimniekošanas modelis nodrošina vienmērīgu un pārredzamu peļņas pārdali visos ražošanas posmos

Autore: Sandra Dieziņa

Avots: db.lv / 2011. gada 17. oktobris