Granulu ražotāja
„Latgran” valdē notikušas ievērojamas izmaiņas – to ir pametuši vairāki
Zviedrijas un Somijas pilsoņi. Uzņēmuma valdē darbu uzsākuši ar divi
latvieši, liecina Lursoft datu bāzē atrodamā informācija.
„Latgran” valdi oktorbra sākumā ir pametuši Zviedrijas pilsoņi Svens Uno
Brinnens (Sven Uno Brinnen), Mikaels Halvars Larsons (Mikael Halvar Larsson),
kā arī valdes priekšsēdētājs Kristers Roberts Oskarsons Simrens (Christer
Robert Oskarsson Simren). Tāpat uzņēmuma valdē vairāk nedarbosies Somijas
pilsoņi Lars Hohans Matiass Eklunds (Lars-Johan Mathias Eklund) un Ēriks Kenets
Ēriksons (Erik Kenneth Eriksson), vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Granulu ražotnes valdē darbu turpina Varis Sīpols un valdes priekšsēdētājs
Latvijā dzīvojošais Jarls Ragnars Valdens (Jarl Ragnar Valden). Savukārt no 3.oktobra „Latgran”
valdi pārstāv arī Lars Rolands Jansons (Lars Roland Jansson) un latvieši Dace
Kārkliņa un Mārtiņš Zvejnieks.
„Izmaiņas valdē ir „tikai formalitāte” un needz uzņēmuma īpašniekos, nedz
uzņēmuma stratēģijā pārmaiņas nav gaidāmas,” tā laikrakstam Dienas Bizness
stāstīja jaunieceltā valdes locekle D.Kārkliņa.
Visi valdes locekļi varēs pārstāvēt uzņēmumu kopā ar vismaz vēl vienu valdes
locekli, savukārt valdes priekšsēdētājam ir tiesības pārstāvēt valdi arī
atsevišķi.
Uzņēmums dibināts 2004.gadā, un patlaban tā īpašnieki ir Zviedrijas uzņēmums
„Kinnevik New Ventures AB” un Somijas uzņēmums „Baltic Resources AB”, liecina
informācija uzņēmuma oficiālajā mājas lapā Internetā.
Uzņēmums ražo biomasas granulas un tās realizē galvenokārt eksportam. Granulas
tiek iegūts no zāģu skaidām un citiem mežizstrādes atlikumiem, tos pakļaujot
lielam spiedienam. Ražotās granulas ir videi draudzīgs kurināmais, jo nesatur
saistvielas.
Patlaban SIA „Latgran” ir divas biomasas granulu rūpnīcas – Jaunjelgavā un Jēkabpils
rajona Kūku pagastā. Trešā granulu ražošanas rūpnīca tiek celta
Krāslavā. Kopumā gadā tiek saražoti 230 tūkstoši tonnu granulu, bet līdz ar
jaunās ražotnes atklāšanu granulu ražošanas apjomi palielināsies līdz 380
tūkstošiem tonnu gadā.
