Dedzināt atkritumus, tas nav ne kas jauns, bet ar lietderību 38% - tas ir kolosāli.

Visā pasaulē notiek intensīvi pētījumi biodegvielas iegūšanai no aļgēm un no cellulozes - skaidām, salmiem, zāles utt. Latviešiem arī tie nav neiespējami. Pat, ja citiem paveiksies labāk, būs pamatzināšanas, lai atrasto tehnologiju licensētu un degvielu ražotu.

Pētīt biodegvielu var arī te, bet ražot to ir jēga tikai ekvatora tuvumā. Mums ražība būs galīgi konkurētnespējīgi niecīga, un viss kārtējo reizi beigsies ar subsīdijām uz citu - rentablu nozaru rēķina. Kāpēc vairot liekēžus? Principiāls priekšnoteikums perspektīvai nozarei ir beznosacījumu rentabilitāte bez jebkādām piemaksām, aizsardzībām, muitas barjerām!

Ne gluži tā! Latvijā ir daudz cellulozi saturošu izejvielu: kokapstrādes atkritumi (saknes, zari, galotnes, atgriezumi, skaidas = puse no koka), salmi, krūmi u.c. Pievilcīgākās klimata joslās mežu nav daudz; kur ir ūdens, tur arī lauksaimniecība. Nav arī ekonomiski izejvielas tālu transportēt, ražošanai jānotiek izejvielu, ūdens un degvielas patērētāju tuvumā.

Sagaidāms, ka cellulozes pārstrādāšanai pasaulē izveidosies 10-20 procesi, katrs piemērotāks īpašiem apstākļiem, izejvielām, ūdens tuvumam, vēlamai degvielai, ietekmei uz vidi, utt. Šo procesu izveidošanā Latvija var piedalīties tikpat labi, kā kura katra pasaules laboratorija. Ja Latvijas proces būs labāks, to varēs citiem licensēt; ja citi būs Latvijas apstākļiem labāki, latvieši varēs licensēt tos un nopelnīt razošanā.

Attiecībā uz aļgēm, siltākam klimatam ir nenoliedzamas priekšrocības. Bet, alges uzsūc saules energiju labāk nekā sauszemes augi arī Latvijā. Pirms šādu iespēju noraidīšanas, tās ir jāizpēta un jāizvērtē.

Siltākam klimatam ir nenoliedzamas priekšrocības attiecībā uz praktiski jebkuru kaut cik nozīmīgu augu. Nu nevaram mēs nekādā audzēšanā konkurēt ar siltajām zemēm - tur ražība ir būtiski lielāka, veģetācijas periods garāks, iespējams audzēt ražīgākas siltumu mīlošas kultūras. Procesus izstrādāt - jā. Bet zinātnei jau mūsu varasvīri naudu pamanās vēl atņemt no jau tā Eiropā visnabadzīgākā finansējuma...

Savus kokus pārvērst celulozē gan mēs varētu. Tur siltuma trūkums nav tik būtisks šķērslis. Bet tādus projektus nu jau daudzkārtīgi ir noraidījuši mūsu pašu tautieši...

To pašu var teikt par kviešiem, gurķiem vai kartupeļiem. Arī par lopbarību vai liniem. Arī tie aug ātrāk siltākā klimatā. Tikai, te nav jārunā par konkurenci, bet par pašapgādi. Meži Latvijā ir auguši un augs. Kokus zāgēs un pārstrādās. Ja citur pasaulē kokrūpniecības atkritumus iemācīsies pārstrādāt biodegvielā, to varēs darīt arī Latvijā. Nav iemesla, lai to nedarītu. Un, ja skatāmies Eiropas mērogā, neatradīsim šai ziņā priekšrocības nevienai siltāka klimata valstij.

Kāds speciāls labums no pašapgādes par katru cenu? Ar metālu, degvielu, minerālmēsliem tik un tā pašapgādāties neizdosies (ja nu vienīgi atgriežamies pie zirgiem un spīļarkliem), tad kādas priekšrocības pašapgādei ar pārtiku attiecībā pret tās pirkšanu no tiem, kuri ražo lētāk? Protams, dažas pārtikas kategorijas, kas grūti transportējamas, vienmēr būs izdevīgi ražot tepat. Bet nekādi ne eksportam.

Meži ir viens no mūsu galvenajiem kopprodukta avotiem (ap 20%; dažas reizes vairāk nekā visa lauksaimniecība kopā) - kamēr tie ir. Jo citur pasaulē tos pamatā jau iznīdējuši par labu ražīgākām kultūrām. Pie mums (varbūt par laimi) lauksaimniecība ir pietiekami nerentabla, lai nebūtu vērts ar to aizvietot mežus. Bet ja sāksim cirst ar daudz, ātri vien nonāksim turpat kur vairums citu - nebūs vairs ko cirst.

Un jezga ap biodegvielu ir farss. Vajag tikai mazliet parēķināt, lai kļūtu skaidrs - šī metode kā galvenais degvielas avots neder, visas pasaules apsēšana vai citāda virmas aizņemšana vajadzīga lai nodrošinātu mūsdienu degvielas apjomu. Plus vēl papildus apjomu šī rūpala uzturēšanai, jo tā lietderības koeficients ir visai zems. Pavisam noteikti, Latvija nav vieta kur audzēt biodegvielu, mūsu aramzemes nepietiks lai izaudzētu patreiz te patērējamo benzīnu/dīzeli, par resursu ieguvi procesa nodrošināšanai nemaz nerunājot (lietderības koeficients biodegvielas audzēšanai pie mums varētu būt mazliet zem 1, tā ka nākies vēl piemaksāt no citām nozarēm), mūsu meži tiks iztērēti dažos gados lai aizvietotu gāzi. Enerģijai citi, daudz jaudīgāki avoti jāmeklē.

Iesaku palasīt par globālo sasilšanu

Biodegvielu audzēšana paātrina globālo sasilšanu

Neviens te nav ieteicis izmantot degvielas ražošanai lauksaimniecības zemes. Visi projekti biodegvielas ražošanai no cellulozes iet uz to, lai tas nebūtu vajadzīgs. Šinī brīdī degvielas ražošana pasaulē no graudiem, cukurniedrām un eļļas augiem ir jau aizņēmusi milzu platības un, kā blakus efektu, panākusi pārtikas cenu celšanos.

Kokrūpniecības atkritumi Latvijā ir un būs. Tā ir ekologiski augstvērtīga biodegvielas izejviela. Tā neprasa pārtikas audzēšanai derīgu zemi. Šini brīdī to sadedzina vai sapūdē. Diemžēl, ekonomisks process tās izmantošanai degvielas ražošanā nav vēl atrtasts. Simtiem laboratoriju pie tāda piestrādā, laikam, taču, ar pārliecību, ka panākumi būs.

Tādēļ, nesaprotama ir nereālu argumentu piesaukšana, lai pierādītu, ka "mums tas neder". Par siltāku zemju konkurenci varētu runāt tad, ja izejvielas audzēšanā būtu jāiegulda līdzekļi, vai, ja pārprodukcija būtu jāpārdod, piem., Amerikai vai Indijai. Tāda situācija nekad nepienāks. Bet, ja tehnologija izrādīsies sekmīga, Latvija labu daļu importētās degvielkas varēs aizvietot ar pašu ražoto.

Starp Latvijas ražojumiem nav nekā tāda, ko kaut kur citur nevarētu ražot lētāk. Viedoklis, ka jāpērk tikai lētākais, nevis pašu ražotais, iedzīs Latviju vēl dziļākā nabadzībā. Labklājība Latvijai var nākt tikai no pašu darba.

Attiecībā uz biodegvielu, der atcerēties, ka pirmskara Latvijā benzīnam piejauca 10% no kartupeļiem ražotu spirtu. Sauca par Latolu. Ne jau to darīja tāpēc, ka spirts būtu lētāks, bet gan tāpēc, ka tas bija pašu ražojums, valsts saimniecībai noderīgāks.